Vitamīna K2 nozīme sirds un asinsvadu veselībai

Ilgu laiku K2 vitamīns tika uzskatīts par mazāk svarīgu nekā K1, jo tika pieņemts, ka tā galvenā funkcija ir saistīta tikai ar asins recēšanu. Tomēr pēdējās desmitgadēs veiktie pētījumi ir atklājuši K2 vitamīna daudz plašāko lomu cilvēka organismā, īpaši sirds un asinsvadu veselības kontekstā.

K2 vitamīna bioķīmiskā darbība

K2 vitamīns darbojas kā kofaktors enzīmam gamma-glutamilkarboksilāzei, kas aktivizē vairākus K vitamīna atkarīgos proteīnus. Divi no svarīgākajiem šādiem proteīniem ir osteokalcīns un matriksa Gla proteīns (MGP). Osteokalcīns ir atbildīgs par kalcija piesaistīšanu kaulaudiem, savukārt MGP novērš kalcija nogulsnēšanos mīkstajos audos, tostarp artērijās.

Kad K2 vitamīns aktivizē šos proteīnus, tas veicina “pareizu” kalcija izvietošanu organismā. Tas nozīmē, ka kalcijs tiek novirzīts uz kauliem un zobiem, kur tas ir nepieciešams, nevis uz artērijām un citiem mīkstajiem audiem, kur tas var radīt problēmas. Šis process ir ārkārtīgi svarīgs, jo kalcija nogulsnēšanās artērijās ir viens no galvenajiem aterosklerozes un sirds slimību riska faktoriem.

K2 vitamīna avoti uzturā

Atšķirībā no K1 vitamīna, kas galvenokārt atrodams zaļajos lapu dārzeņos, K2 vitamīns ir sastopams dažādos dzīvnieku izcelsmes produktos un fermentētos pārtikas produktos. Viens no bagātākajiem K2 vitamīna avotiem ir natto - tradicionāls japāņu ēdiens, kas tiek gatavots no fermentētām sojas pupiņām. Citi labi K2 vitamīna avoti ir:

1. Siers, īpaši cietie sieri, piemēram, Gouda un Brie

2. Sviests un krējums no zālē barotu govju piena

3. Olas dzeltenums

4. Aknas un citi orgānu gaļas produkti

5. Fermentēti piena produkti, piemēram, kefīrs un jogurts

Interesanti, ka K2 vitamīna daudzums pārtikas produktos var ievērojami atšķirties atkarībā no to izcelsmes un ražošanas metodes. Piemēram, zālē barotu govju piens satur vairāk K2 vitamīna nekā intensīvās lopkopības saimniecībās iegūts piens.

K2 vitamīna ietekme uz sirds un asinsvadu veselību

Vairāki pētījumi ir parādījuši K2 vitamīna potenciālo lomu sirds un asinsvadu slimību profilaksē. Viens no nozīmīgākajiem ir Roterdamas pētījums, kas tika veikts Nīderlandē un publicēts 2004. gadā. Šajā pētījumā tika novēroti vairāk nekā 4800 cilvēki vecumā virs 55 gadiem 10 gadu garumā. Rezultāti parādīja, ka cilvēkiem, kuri uzņēma vairāk K2 vitamīna, bija par 50% mazāks risks nomirt no sirds slimībām un par 25% mazāks risks no artēriju kalcifikācijas.

Cits pētījums, kas tika veikts Japānā, atklāja, ka regulāra natto lietošana uzturā (bagātīgs K2 vitamīna avots) bija saistīta ar zemāku osteoporozes un sirds slimību risku. Šie atklājumi ir īpaši interesanti, ņemot vērā, ka Japānā ir viens no zemākajiem sirds slimību rādītājiem pasaulē, neskatoties uz augsto smēķēšanas izplatību.

K2 vitamīna papildināšana un devas

Lai gan K2 vitamīnu var uzņemt ar uzturu, daudzi cilvēki, īpaši Rietumu valstīs, neuzņem pietiekamu daudzumu šī vitamīna. Tāpēc arvien populārāka kļūst K2 vitamīna papildināšana uztura bagātinātāju veidā. K2 vitamīnam ir divi galvenie veidi, ko izmanto uztura bagātinātājos:

1. MK-4 (menahinons-4) - īsākas ķēdes forma, kas ātri uzsūcas, bet arī ātri izvadās no organisma

2. MK-7 (menahinons-7) - garākas ķēdes forma, kas uzsūcas lēnāk, bet ilgāk saglabājas organismā

Lielākā daļa pētījumu par K2 vitamīna ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību ir veikti, izmantojot MK-7 formu, jo tā ilgāk saglabājas organismā un tādējādi var nodrošināt stabilāku K2 vitamīna līmeni.

Optimālā K2 vitamīna deva nav precīzi noteikta, jo tā var atšķirties atkarībā no indivīda veselības stāvokļa un uztura. Tomēr daudzi eksperti iesaka lietot 100-200 mikrogramus K2 vitamīna (MK-7 formā) dienā sirds un asinsvadu veselības uzturēšanai.

K2 vitamīna mijiedarbība ar citiem uzturvielu elementiem

K2 vitamīna efektivitāte ir cieši saistīta ar citām uzturvielām, īpaši D vitamīnu un kalciju. D vitamīns palīdz organismam absorbēt kalciju no uztura, bet K2 vitamīns nodrošina, ka šis kalcijs nonāk pareizajās vietās - kaulos un zobos, nevis artērijās. Šī iemesla dēļ bieži tiek ieteikts lietot K2 vitamīnu kopā ar D vitamīnu un kalciju, lai optimizētu kaulu veselību un vienlaikus samazinātu artēriju kalcifikācijas risku.

Interesanti, ka K2 vitamīns var arī palīdzēt novērst D vitamīna toksicitāti, kas var rasties, lietojot pārāk lielas D vitamīna devas. Tas notiek tāpēc, ka K2 vitamīns palīdz regulēt kalcija līmeni asinīs, novēršot tā uzkrāšanos mīkstajos audos un orgānos.

Nākotnes perspektīvas un pētījumu virzieni

Lai gan pašreizējie pētījumi par K2 vitamīnu ir daudzsološi, joprojām ir nepieciešami plašāki un ilgtermiņa klīniskie pētījumi, lai pilnībā izprastu tā ietekmi uz sirds un asinsvadu veselību. Dažas no galvenajām jomām, kurās notiek aktīvi pētījumi, ietver:

1. K2 vitamīna loma diabēta komplikāciju novēršanā

2. K2 vitamīna potenciāls hroniska iekaisuma mazināšanā

3. K2 vitamīna ietekme uz smadzeņu veselību un kognitīvajām funkcijām

4. Optimālo K2 vitamīna devu noteikšana dažādām populācijas grupām

Turklāt zinātnieki pēta iespējas uzlabot K2 vitamīna pieejamību pārtikas produktos, izmantojot jaunas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas metodes. Piemēram, tiek pētītas iespējas bagātināt dažādus pārtikas produktus ar K2 vitamīnu, lai uzlabotu tā uzņemšanu populācijā kopumā.

K2 vitamīna pētījumi atklāj jaunu un aizraujošu jomu uztura zinātnē, kas varētu būtiski ietekmēt mūsu izpratni par sirds un asinsvadu veselības profilaksi. Kaut arī daudz vēl ir jāuzzina, jau tagad ir skaidrs, ka šis “aizmirstais vitamīns” pelna daudz lielāku uzmanību gan no veselības aprūpes speciālistiem, gan no sabiedrības kopumā. Turpmākajos gados mēs, visticamāk, redzēsim arvien vairāk uzsvaru uz K2 vitamīna nozīmi veselīga uztura un dzīvesveida ieteikumos, īpaši saistībā ar sirds un asinsvadu veselības saglabāšanu.